9. Vanasaṃyuttaṃ

1. Vivekasuttaṃ

221. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi gehanissite. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṃ bhikkhuṃ saṃvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Vivekakāmosi vanaṃ paviṭṭho,

Atha te mano niccharatī bahiddhā;

Jano janasmiṃ vinayassu chandaṃ,

Tato sukhī hohisi vītarāgo.

‘‘Aratiṃ pajahāsi sato, bhavāsi sataṃ taṃ sārayāmase;

Pātālarajo hi duttaro, mā taṃ kāmarajo avāhari.

‘‘Sakuṇo yathā paṃsukunthito [paṃsukuṇṭhito (ka.), paṃsukuṇḍito (sī. syā. kaṃ. pī.)], vidhunaṃ pātayati sitaṃ rajaṃ;

Evaṃ bhikkhu padhānavā satimā, vidhunaṃ pātayati sitaṃ raja’’nti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṃvejito saṃvegamāpādīti.

2. Upaṭṭhānasuttaṃ

222. Ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato supati. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṃ bhikkhuṃ saṃvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Uṭṭhehi bhikkhu kiṃ sesi, ko attho supitena [supinena (sī.)] te;

Āturassa hi kā niddā, sallaviddhassa ruppato.

‘‘Yāya saddhāya pabbajito [yāya saddhāpabbajito (sī. syā. kaṃ.)], agārasmānagāriyaṃ;

Tameva saddhaṃ brūhehi, mā niddāya vasaṃ gamī’’ti.

‘‘Aniccā addhuvā kāmā, yesu mandova mucchito;

Baddhesu [khandhesu (sī.)] muttaṃ asitaṃ, kasmā pabbajitaṃ tape.

‘‘Chandarāgassa vinayā, avijjāsamatikkamā;

Taṃ ñāṇaṃ paramodānaṃ [pariyodātaṃ (sī. pī.), paramodātaṃ (syā. kaṃ.), paramavodānaṃ (sī. aṭṭha.)], kasmā pabbajitaṃ tape.

‘‘Chetvā [bhetvā (sī. syā. kaṃ. pī.)] avijjaṃ vijjāya, āsavānaṃ parikkhayā;

Asokaṃ anupāyāsaṃ, kasmā pabbajitaṃ tape.

‘‘Āraddhavīriyaṃ pahitattaṃ, niccaṃ daḷhaparakkamaṃ;

Nibbānaṃ abhikaṅkhantaṃ, kasmā pabbajitaṃ tape’’ti.

3. Kassapagottasuttaṃ

223. Ekaṃ samayaṃ āyasmā kassapagotto kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā kassapagotto divāvihāragato aññataraṃ chetaṃ ovadati. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmantaṃ kassapagottaṃ saṃvejetukāmā yenāyasmā kassapagotto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ kassapagottaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Giriduggacaraṃ chetaṃ, appapaññaṃ acetasaṃ;

Akāle ovadaṃ bhikkhu, mandova paṭibhāti maṃ.

‘‘Suṇāti na vijānāti, āloketi na passati;

Dhammasmiṃ bhaññamānasmiṃ, atthaṃ bālo na bujjhati.

‘‘Sacepi dasa pajjote, dhārayissasi kassapa;

Neva dakkhati rūpāni, cakkhu hissa na vijjatī’’ti.

Atha kho āyasmā kassapagotto tāya devatāya saṃvejito saṃvegamāpādīti.

4. Sambahulasuttaṃ

224. Ekaṃ samayaṃ sambahulā bhikkhū kosalesu viharanti aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Atha kho te bhikkhū vassaṃvuṭṭhā [vassaṃvutthā (sī. syā. kaṃ. pī.)] temāsaccayena cārikaṃ pakkamiṃsu. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā te bhikkhū apassantī paridevamānā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Arati viya mejja khāyati,

Bahuke disvāna vivitte āsane;

Te cittakathā bahussutā,

Kome gotamasāvakā gatā’’ti.

Evaṃ vutte, aññatarā devatā taṃ devataṃ gāthāya paccabhāsi –

‘‘Māgadhaṃ gatā kosalaṃ gatā, ekacciyā pana vajjibhūmiyā;

Magā viya asaṅgacārino, aniketā viharanti bhikkhavo’’ti.

5. Ānandasuttaṃ



这是《相应部》中的《林相应》(Vanasaṃyuttaṃ)的开头部分。以下是完整的直译:
9. 林相应
1. 独处经
如是我闻。一时,有一位比丘住在拘萨罗国(Kosala,现在的北印度)的某片森林中。那时,那位比丘在午休时生起了与俗家有关的恶不善念。于是住在那片森林里的一位天神,出于对那位比丘的同情和善意,想要警醒那位比丘,就来到那位比丘所在之处。来到后,用偈颂对那位比丘说道:
"你渴望独处而进入森林,
然而你的心却向外游荡;
你应当调伏对世人的欲望,
如此你将快乐无欲。
你应当正念地舍弃不乐,我们提醒你要成为智者;
欲尘如深渊难以超越,不要让欲尘带走你。
如同鸟儿抖落身上的尘土,振翅抖落附着的灰尘;
同样精进而具念的比丘,也能抖落附着的尘埃。"
于是那位比丘受到那位天神的警醒而生起警惕。
2. 侍奉经
一时,有一位比丘住在拘萨罗国的某片森林中。那时,那位比丘在午休时睡着了。于是住在那片森林里的一位天神,出于对那位比丘的同情和善意,想要警醒那位比丘,就来到那位比丘所在之处。来到后,用偈颂对那位比丘说道:
"比丘啊,起来吧!为何还在睡?
睡眠对你有什么好处?
对于受苦的人来说,睡眠有什么用?
对于被箭射中而痛苦的人来说,睡眠有什么用?
你以何等信心出家,
从在家到无家的生活?
你应当增长那份信心,
不要屈服于睡眠的力量。"
"欲乐无常且不稳定,愚人对此却迷恋不已;
从束缚中解脱的人,为何还要折磨出家人?
为了调伏贪欲,
为了超越无明,
这是最高的智慧,为何还要折磨出家人?
以明断除无明,
灭尽一切烦恼,
无忧无恼,为何还要折磨出家人?
精进勇猛,专注自己,
常常坚定地精进,
渴望涅槃,为何还要折磨出家人?"
3. 迦叶氏经
一时,尊者迦叶氏住在拘萨罗国的某片森林中。那时,尊者迦叶氏在午休时教导一位仆人。于是住在那片森林里的一位天神,想要警醒尊者迦叶氏,就来到尊者迦叶氏所在之处。来到后,用偈颂对尊者迦叶氏说道:
"这个在山间险地行走的仆人,
智慧浅薄,没有思虑,
比丘啊,你在不适当的时候教导他,
在我看来你就像个愚人。
他听而不解,看而不见,
当法被宣说时,
愚人不能理解其意。
迦叶啊,即使你举起十盏灯,
他也看不见色相,
因为他没有眼睛。"
于是尊者迦叶氏受到那位天神的警醒而生起警惕。
4. 众多比丘经
一时,众多比丘住在拘萨罗国的某片森林中。那时,那些比丘结束了三个月的雨安居后就出发云游。于是住在那片森林里的一位天神看不到那些比丘,悲伤地在那时念诵了这首偈颂:
"今天我感到不快乐,
看到许多空座位;
那些多闻善言的人,
乔达摩的弟子们去了哪里?"
这么说时,另一位天神用偈颂回答那位天神说:
"有的去了摩揭陀(Magadha,现在的比哈尔邦南部),有的去了拘萨罗,
还有一些去了跋耆地(Vajji,现在的比哈尔邦北部);
像野鹿一样自由游行,
比丘们无家而住。"
5. 阿难经

225. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā ānando ativelaṃ gihisaññattibahulo viharati. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmato ānandassa anukampikā atthakāmā āyasmantaṃ ānandaṃ saṃvejetukāmā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Rukkhamūlagahanaṃ pasakkiya, nibbānaṃ hadayasmiṃ opiya;

Jhā gotama mā pamādo [mā ca pamādo (sī. pī.)], kiṃ te biḷibiḷikā karissatī’’ti.

Atha kho āyasmā ānando tāya devatāya saṃvejito saṃvegamāpādīti.

6. Anuruddhasuttaṃ

226. Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Atha kho aññatarā tāvatiṃsakāyikā devatā jālinī nāma āyasmato anuruddhassa purāṇadutiyikā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Tattha cittaṃ paṇidhehi, yattha te vusitaṃ pure;

Tāvatiṃsesu devesu, sabbakāmasamiddhisu;

Purakkhato parivuto, devakaññāhi sobhasī’’ti.

‘‘Duggatā devakaññāyo, sakkāyasmiṃ patiṭṭhitā;

Te cāpi duggatā sattā, devakaññāhi patthitā’’ti.

‘‘Na te sukhaṃ pajānanti, ye na passanti nandanaṃ;

Āvāsaṃ naradevānaṃ, tidasānaṃ yasassina’’nti.

‘‘Na tvaṃ bāle vijānāsi, yathā arahataṃ vaco;

Aniccā sabbasaṅkhārā, uppādavayadhammino;

Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho.

‘‘Natthi dāni punāvāso, devakāyasmi jālini;

Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti.

7. Nāgadattasuttaṃ

227. Ekaṃ samayaṃ āyasmā nāgadatto kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā nāgadatto atikālena gāmaṃ pavisati, atidivā paṭikkamati. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmato nāgadattassa anukampikā atthakāmā āyasmantaṃ nāgadattaṃ saṃvejetukāmā yenāyasmā nāgadatto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgadattaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Kāle pavisa nāgadatta, divā ca āgantvā ativelacārī;

Saṃsaṭṭho gahaṭṭhehi, samānasukhadukkho.

‘‘Bhāyāmi nāgadattaṃ suppagabbhaṃ, kulesu vinibaddhaṃ;

Mā heva maccurañño balavato, antakassa vasaṃ upesī’’ti [vasameyyāti (sī. pī.), vasamesīti (syā. kaṃ.)].

Atha kho āyasmā nāgadatto tāya devatāya saṃvejito saṃvegamāpādīti.

8. Kulagharaṇīsuttaṃ

228. Ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu aññatarasmiṃ kule ativelaṃ ajjhogāḷhappatto viharati. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṃ bhikkhuṃ saṃvejetukāmā yā tasmiṃ kule kulagharaṇī, tassā vaṇṇaṃ abhinimminitvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Nadītīresu saṇṭhāne, sabhāsu rathiyāsu ca;

Janā saṅgamma mantenti, mañca tañca [tvañca (ka.)] kimantara’’nti.

‘‘Bahūhi saddā paccūhā, khamitabbā tapassinā;

Na tena maṅku hotabbaṃ, na hi tena kilissati.

‘‘Yo ca saddaparittāsī, vane vātamigo yathā;

Lahucittoti taṃ āhu, nāssa sampajjate vata’’nti.

9. Vajjiputtasuttaṃ

229. Ekaṃ samayaṃ aññataro vajjiputtako bhikkhu vesāliyaṃ viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena vesāliyaṃ vajjiputtako sabbaratticāro hoti. Atha kho so bhikkhu vesāliyā tūriya-tāḷita-vādita-nigghosasaddaṃ sutvā paridevamāno tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Ekakā mayaṃ araññe viharāma,

Apaviddhaṃva [apaviṭṭhaṃva (syā. kaṃ.)] vanasmiṃ dārukaṃ;

Etādisikāya rattiyā,

Ko su nāmamhehi [nāma amhehi (sī. pī.)] pāpiyo’’ti.

Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṃ bhikkhuṃ saṃvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Ekakova tvaṃ araññe viharasi, apaviddhaṃva vanasmiṃ dārukaṃ;

Tassa te bahukā pihayanti, nerayikā viya saggagāmina’’nti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṃvejito saṃvegamāpādīti.

10. Sajjhāyasuttaṃ



5. 阿难经
一时,尊者阿难住在拘萨罗国的某片森林中。那时,尊者阿难过多地与在家人交往。于是住在那片森林里的一位天神,出于对尊者阿难的同情和善意,想要警醒尊者阿难,就来到尊者阿难所在之处。来到后,用偈颂对尊者阿难说道:
"进入树下密林,将涅槃置于心中;
乔达摩啊,禅修吧,不要放逸,
你的喋喋不休有什么用呢?"
于是尊者阿难受到那位天神的警醒而生起警惕。
6. 阿那律经
一时,尊者阿那律住在拘萨罗国的某片森林中。这时,一位名叫贾利尼的三十三天天神,是尊者阿那律前世的妻子,来到尊者阿那律所在之处。来到后,用偈颂对尊者阿那律说道:
"请将你的心安置在那里,你以前曾经住过的地方;
在三十三天中,一切欲望都得到满足;
你将被众人尊敬,被天女环绕,光彩照人。"
"天女们处境悲惨,执着于有身见;
那些渴望天女的众生,也同样处境悲惨。"
"那些看不见欢喜园的人,
不知道什么是快乐,
那是人天众生的住处,是三十三天的荣耀。"
"愚人啊,你不了解阿罗汉的教导;
一切有为法无常,是生灭之法;
生起后必然灭去,它们的止息才是快乐。
贾利尼啊,现在我不会再生天界,
轮回已经终结,不会再有来生。"
7. 那伽达多经
一时,尊者那伽达多住在拘萨罗国的某片森林中。那时,尊者那伽达多过早进入村庄,过晚才回来。于是住在那片森林里的一位天神,出于对尊者那伽达多的同情和善意,想要警醒尊者那伽达多,就来到尊者那伽达多所在之处。来到后,用偈颂对尊者那伽达多说道:
"那伽达多啊,应当适时入村,白天回来,不要过久逗留;
与在家人过于亲近,会与他们同甘共苦。
我担心那伽达多太过自信,与俗家纠缠不清;
不要落入强大的死神,终结者的掌控之中。"
于是尊者那伽达多受到那位天神的警醒而生起警惕。
8. 俗家主妇经
一时,有一位比丘住在拘萨罗国的某片森林中。那时,那位比丘与某个家庭过于亲近。于是住在那片森林里的一位天神,出于对那位比丘的同情和善意,想要警醒那位比丘,就化现成那个家庭的主妇的样子,来到那位比丘所在之处。来到后,用偈颂对那位比丘说道:
"在河边、集会处、广场和街道上,
人们聚在一起议论,我和你有什么不同?"
"苦行者应当忍受许多声音的干扰,
不应因此而沮丧,因为这不会污染他。
如果有人害怕声音,就像林中的野鹿,
人们会说他心性轻浮,他的修行不会成功。"
9. 跋耆子经
一时,有一位跋耆族的比丘住在毗舍离(Vesālī,现在的比哈尔邦)的某片森林中。那时,毗舍离整夜都在欢庆。于是那位比丘听到毗舍离的音乐、鼓声、歌声和喧闹声,悲伤地在那时念诵了这首偈颂:
"我们独自住在森林里,
如同被丢弃在林中的木头;
在这样的夜晚,
谁会比我们更加可怜?"
于是住在那片森林里的一位天神,出于对那位比丘的同情和善意,想要警醒那位比丘,就来到那位比丘所在之处。来到后,用偈颂对那位比丘说道:
"你独自住在森林里,如同被丢弃在林中的木头;
但有许多人羡慕你,就像地狱众生羡慕往生天界的人。"
于是那位比丘受到那位天神的警醒而生起警惕。
10. 诵经经

230. Ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu yaṃ sudaṃ pubbe ativelaṃ sajjhāyabahulo viharati so aparena samayena appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno dhammaṃ asuṇantī yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Kasmā tuvaṃ dhammapadāni bhikkhu, nādhīyasi bhikkhūhi saṃvasanto;

Sutvāna dhammaṃ labhatippasādaṃ, diṭṭheva dhamme labhatippasaṃsa’’nti.

‘‘Ahu pure dhammapadesu chando, yāva virāgena samāgamimha;

Yato virāgena samāgamimha, yaṃ kiñci diṭṭhaṃva sutaṃ mutaṃ vā;

Aññāya nikkhepanamāhu santo’’ti.

11. Akusalavitakkasuttaṃ

231. Ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi, seyyathidaṃ – kāmavitakkaṃ, byāpādavitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṃ bhikkhuṃ saṃvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Ayoniso manasikārā, so vitakkehi khajjasi;

Ayoniso [ayoniṃ (pī. ka.)] paṭinissajja, yoniso anucintaya.

‘‘Satthāraṃ dhammamārabbha, saṅghaṃ sīlāni attano;

Adhigacchasi pāmojjaṃ, pītisukhamasaṃsayaṃ;

Tato pāmojjabahulo, dukkhassantaṃ karissasī’’ti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṃvejito saṃvegamāpādīti.

12. Majjhanhikasuttaṃ

232. Ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Atha kho tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tassa bhikkhuno santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu [sannisinnesu (syā. kaṃ. pī.)] pakkhisu;

Saṇateva brahāraññaṃ, taṃ bhayaṃ paṭibhāti maṃ.

‘‘Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu;

Saṇateva brahāraññaṃ, sā rati paṭibhāti ma’’nti.

13. Pākatindriyasuttaṃ

233. Ekaṃ samayaṃ sambahulā bhikkhū kosalesu viharanti aññatarasmiṃ vanasaṇḍe uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tesaṃ bhikkhūnaṃ anukampikā atthakāmā te bhikkhū saṃvejetukāmā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Sukhajīvino pure āsuṃ, bhikkhū gotamasāvakā;

Anicchā piṇḍamesanā, anicchā sayanāsanaṃ;

Loke aniccataṃ ñatvā, dukkhassantaṃ akaṃsu te.

‘‘Dupposaṃ katvā attānaṃ, gāme gāmaṇikā viya;

Bhutvā bhutvā nipajjanti, parāgāresu mucchitā.

‘‘Saṅghassa añjaliṃ katvā, idhekacce vadāmahaṃ;

Apaviddhā [apaviṭṭhā (syā. kaṃ.)] anāthā te, yathā petā tatheva te.

‘‘Ye kho pamattā viharanti, te me sandhāya bhāsitaṃ;

Ye appamattā viharanti, namo tesaṃ karomaha’’nti.

Atha kho te bhikkhū tāya devatāya saṃvejitā saṃvegamāpādunti.

14. Gandhatthenasuttaṃ



10. 诵经经
一时,有一位比丘住在拘萨罗国的某片森林中。那时,这位比丘以前常常过多地诵经,但后来却变得无所事事,沉默不语。于是住在那片森林里的一位天神,因为听不到那位比丘诵经,就来到那位比丘所在之处。来到后,用偈颂对那位比丘说道:
"比丘啊,你为何不诵读法句,与其他比丘一起生活?
听闻佛法能获得信心,现世就能获得赞誉。"
"我以前对法句很有兴趣,直到我们遇到离欲;
自从我们遇到离欲,一切所见所闻所觉,
智者说应当舍弃。"
11. 不善寻经
一时,有一位比丘住在拘萨罗国的某片森林中。那时,那位比丘在午休时生起了恶不善念,即:欲念、嗔念、害念。于是住在那片森林里的一位天神,出于对那位比丘的同情和善意,想要警醒那位比丘,就来到那位比丘所在之处。来到后,用偈颂对那位比丘说道:
"由于不如理作意,你被这些念头所吞噬;
舍弃不如理作意,如理地思维。
缘于佛、法、僧和自己的戒行,
你将获得欢喜,无疑会得到喜乐;
从此充满欢喜,你将终结痛苦。"
于是那位比丘受到那位天神的警醒而生起警惕。
12. 正午经
一时,有一位比丘住在拘萨罗国的某片森林中。这时,住在那片森林里的一位天神来到那位比丘所在之处。来到后,在那位比丘面前念诵了这首偈颂:
"正午时分,鸟儿都安静下来,
广大的森林发出沙沙声,这让我感到恐惧。"
"正午时分,鸟儿都安静下来,
广大的森林发出沙沙声,这让我感到喜悦。"
13. 放纵诸根经
一时,众多比丘住在拘萨罗国的某片森林中,他们轻浮、傲慢、浮躁、多言、散乱、失念、不正知、心不专一、心散乱、诸根放纵。于是住在那片森林里的一位天神,出于对那些比丘的同情和善意,想要警醒那些比丘,就来到那些比丘所在之处。来到后,用偈颂对那些比丘说道:
"从前乔达摩的弟子比丘们生活快乐,
不贪求托钵食,不贪求卧具,
了知世间无常,他们终结了痛苦。
现在却使自己难以养活,如同村中的地主,
吃了又吃,躺卧在他人家中,贪恋不已。
我向僧团合掌,这里我要对某些人说:
他们被抛弃无依,如同饿鬼一般。
我所说的是那些放逸生活的人,
对于那些不放逸生活的人,我们向他们致敬。"
于是那些比丘受到那位天神的警醒而生起警惕。
14. 偷香经

234. Ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pokkharaṇiṃ ogāhetvā padumaṃ upasiṅghati. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṃ bhikkhuṃ saṃvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Yametaṃ vārijaṃ pupphaṃ, adinnaṃ upasiṅghasi;

Ekaṅgametaṃ theyyānaṃ, gandhatthenosi mārisā’’ti.

‘‘Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṃ;

Atha kena nu vaṇṇena, gandhatthenoti vuccati.

‘‘Yvāyaṃ bhisāni khanati, puṇḍarīkāni bhañjati;

Evaṃ ākiṇṇakammanto, kasmā eso na vuccatī’’ti.

‘‘Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṃva makkhito;

Tasmiṃ me vacanaṃ natthi, tvañcārahāmi vattave.

‘‘Anaṅgaṇassa posassa, niccaṃ sucigavesino;

Vālaggamattaṃ pāpassa, abbhāmattaṃva khāyatī’’ti.

‘‘Addhā maṃ yakkha jānāsi, atho me anukampasi;

Punapi yakkha vajjāsi, yadā passasi edisa’’nti.

‘‘Neva taṃ upajīvāma, napi te bhatakāmhase;

Tvameva bhikkhu jāneyya, yena gaccheyya suggati’’nti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṃvejito saṃvegamāpādīti.

Vanasaṃyuttaṃ samattaṃ.

Tassuddānaṃ –

Vivekaṃ upaṭṭhānañca, kassapagottena sambahulā;

Ānando anuruddho ca, nāgadattañca kulagharaṇī.


14. 偷香经
一时,有一位比丘住在拘萨罗国的某片森林中。那时,那位比丘在午餐后托钵回来,进入莲池,闻嗅莲花。于是住在那片森林里的一位天神,出于对那位比丘的同情和善意,想要警醒那位比丘,就来到那位比丘所在之处。来到后,用偈颂对那位比丘说道:
"你闻嗅这朵水生花,但它并未给予;
这是偷盗的一种形式,先生,你是个偷香贼。"
"我既不摘取也不折断,我只是远远地闻嗅这水生花;
那么为什么说我是偷香贼呢?
那个挖掘莲藕、折断白莲花的人,
行为如此粗暴,为什么不说他呢?"
"那个粗暴的人满身污秽,如同沾满粪便的尿布;
我对他无话可说,但你我应当告诫。
对于无瑕疵、常求清净的人来说,
即使如毛发尖端大小的恶行,也会显得如云彩般巨大。"
"夜叉啊,你确实了解我,而且对我怀有同情;
夜叉啊,请再次告诫我,当你看到类似的事情时。"
"我们不是靠你生活,也不是你的仆人;
比丘啊,你应当自己知道如何走向善趣。"
于是那位比丘受到那位天神的警醒而生起警惕。
林相应完。
其摘要如下:
独处、侍奉、迦叶氏、众多比丘、
阿难、阿那律、那伽达多、俗家主妇。


Vajjiputto ca vesālī, sajjhāyena ayoniso;

Majjhanhikālamhi pākatindriya, padumapupphena cuddasa bhaveti.

跋耆子和毗舍离、诵经、不如理、
正午时分和放纵诸根、莲花,共十四经。

